Saites

CONTACT:  podcast@worldorganicnews.com

Mīts par rūpniecisko lauksaimniecību “pabaro pasauli” — Local Food Northland

https://wp.me/p5Cqpo-fN7

Alianse nākotnes barošanai

Karaliskā kukurūza

****

Šīs ir pasaules bioloģiskās lauksaimniecības ziņas nedēļai, kas beidzas 2017. gada 31. jūlijā.

Džons Mūrs ziņo!

Šonedēļ mēs pievērsīsimies ierakstam no emuāra Local Food Northland ar nosaukumu “Rūpnieciskās lauksaimniecības mīts “pabaro pasauli”. Šajā video un rakstiskajā prezentācijā aplūkotais mīts ir “Mums ir nepieciešama rūpnieciskā lauksaimniecība, lai pabarotu pasauli tagad un nākotnē”.

Šis mīts ir izplatīts, parasti neapstrīdēts un nepareizs. ASV to atbalsta organizācija "The Alliance to Feed the Future" (Alianse, lai pabarotu nākotni). Esmu ievietojis saiti raidījuma piezīmēs. Ir vērts ieskatīties, lai vienkārši pārbaudītu biedru lapu. Šeit mēs atrodam tādus veselīgas pārtikas ražotājus kā Nacionālais saldētas picas institūts (National Frozen Pizza Institute), Mērču un mērču asociācija (Association for Dressings and Sauces), Amerikas Savienoto Valstu garšu un ekstraktu ražotāju asociācija (Garšu un ekstraktu ražotāju asociācija), Mēslošanas līdzekļu institūts (The Fertilizer Institute), Pārtikas preču ražotāju asociācija (Ggrocery Manufacturers Association), Starptautiskā krāsvielu ražotāju asociācija (International Association of Color Manufacturers), Nacionālā konditoru asociācija (National Confectioners Association) un Ilgtermiņa pārtikas pārstrādātāju asociācija (Shelf-Stabile Food Processors Association), un tie ir tikai daži no biedru saraksta. Šajos biedros var redzēt noteiktu modeli. Tie nav lokalizēti, pilnvērtīgi pārtikas produkti. Ilgtermiņa pārtikas pārstrādātāju asociācijas (Shelf-Stabile Food Processors Association) nepastāv, lai selekcionētu labākas garšas, ilgāk glabājamus tomātus, bet gan lai izstrādātu labākus ķīmiskos konservantus, lai saglabātu pārtikas izskatu, bet ne obligāti veselīguma īpašības, noteikti ne pilnvērtīgus pārtikas produktus. Sākotnēji tā tika dibināta 1923. gadā kā Nacionālā gaļas konservu ražotāju asociācija (National Gaļas Canners Association). Ir saraksts ar to mērķiem, un ceturtais mērķis ir:

Citāts:

informēt tirgotājus un sabiedrību par pārstrādātu pārtikas produktu lietošanas priekšrocībām;

Beigu citāts

Ņemot vērā pārmērīgas sāls, tauku un cukura lietošanas vēsturi pārstrādāto pārtikas produktu nozarē, šie, iespējams, nav labākais informācijas avots par to, kā vislabāk pabarot pasauli.

Es nekritizēju Ilgtermiņa Pārtikas Pārstrādātāju Asociāciju, arī Nacionālā Konditoru Asociācija droši vien nav labāks informācijas avots par lauksaimniecību un pārtikas ražošanu.

Tātad, aplūkosim ražošanas sistēmu, ko atbalsta organizācija "Alianse, lai pabarotu nākotni". Tā ir industriāla, Henrija Forda iedvesmota, lietu darīšanas metode. Kā jau esmu apgalvojis citur, Forda sistēma ir lieliska sīkrīku ražošanai un darbinieku pārvēršanai par robotiem, taču pārtikas ražošanā ir iesaistītas daudz vairāk dzīvu organismu. Burkāna sēkla nav čuguns.

Sāksim ar sākumu: sēklas. Rūpnieciskajā sistēmā sēklas tiek intensīvi krustotas, lai iegūtu hibrīdus ar noteiktām īpašībām. Šīs īpašības tiek izvēlētas, lai radītu rūpnieciskajiem procesiem piemērotu vienveidības līmeni. Vēlāk aplūkošu alternatīvas metodes un izvēles, bet palieciet ar mani šajā ceļojumā.

Šīs sēklas tiek pārdotas tikai vienreizējai lietošanai. Daļas šī gada ražas ievākšana pārsēšanai nākamajā gadā nav iespējama vismaz trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt: kā hibrīdi tie neturpinās augt atbilstoši tipam katru gadu, jo pamatšķirnes gadu gaitā parādīs savus augšanas modeļus. Tas novedīs pie ļoti nevienmērīga augšanas tempa, nobriešanas ātruma utt. Otrkārt: diezgan bieži un arvien biežāk šīs sēklas ir paredzētas tā, lai nākamajā paaudzē būtu neauglīgas. Tas jo īpaši attiecas uz dārzeņu sēklām. Draudzene saglabāja Helovīna ķirbja sēklas, lai es varētu tās viņai ataudzēt nākamajā sezonā. Visi ziedi bija vīrišķie un tāpēc nespēja veidot augļus. Un visbeidzot, treškārt: ražotāji ir spiesti parakstīt līgumus kā daļu no sēklu iegādes nosacījumiem, kas viņiem aizliedz sēklu saglabāšanu un atkārtotu sēšanu.

Tagad, kad lauksaimniekam šīs sēklas ir iesētas augsnē, izrādās, ka tās ir paredzētas augšanai, lietojot ķīmiskos mēslošanas līdzekļus, ūdeni un noteiktā laikā. Sagadījās, ka daudzi sēklu pārdevēji pārdod arī mēslošanas līdzekļus. Laimīga sakritība.

Lai iegūtu pēc iespējas lielāku ražu, kas segtu vienreizējo sēklu, nepieciešamā mēslojuma un pesticīdu izmaksas un ietaupītu ieguldījumus, monokultūras tiek ne tikai veicinātas, bet, iespējams, arī būtiskas, lai gūtu peļņu.

Podkāstu sānu josla:

Monokultūras ir vienas kultūras vienas šķirnes audzēšana vienā nepārtrauktā aplokā. Šīs metodes trūkumi ir šādi: tiek sarīkots milzīgs dzīru mielasts kukaiņiem, zālēdājiem un slimībām, kas specializējas uz šo kultūru. Viena kultūra no augsnes paņem noteiktu barības vielu komplektu. Ja viena un tā pati kultūra tiek audzēta atkal un atkal vienā un tajā pašā zemes gabalā, lai iegūtu tādu pašu ražu, ir nepieciešams vairāk ķīmisko mēslošanas līdzekļu. Ir pierādīts, ka ķīmiskie mēslošanas līdzekļi iznīcina augsnes biotu, kā rezultātā rodas nepieciešamība pēc lielāka mēslošanas līdzekļu daudzuma un augsnes virskārtas zudums. Mēslošanas līdzekļu ražotājiem tas ir abpusēji izdevīgi, bet lauksaimniekiem tas rada pieaugošu izmaksu spirāli.

Beigt podkāstu sānu joslu.

Galarezultāts tam, ka visi audzē vienu un to pašu kultūru, ražojot…