[Nosaukums latīņu valodā] Vitis vinifera Linn

[Augu avots] Vīnogu sēklas no Eiropas

[Specifikācijas] 95% OPC;45-90% polifenolu

[Izskats] Sarkanbrūns pulveris

[Izmantotā auga daļa]: sēklas

[Daļiņu izmērs] 80 Acs

[Zudumi pēc žāvēšanas] ≤5,0%

[Smagais metāls] ≤10 PPM

[Pesticīdu atliekas] EC396-2005, USP 34, EP 8.0, FDA

[Uzglabāšana] Uzglabāt vēsā un sausā vietā, turēt prom no tiešas gaismas un siltuma.

[Uzglabāšanas laiks] 24 mēneši

[Iepakojums] Iepakots papīra mucās un iekšā divos plastmasas maisiņos.

[Vispārīga funkcija]

1. Mūsu produkts ir izturējis ChromaDex, Alkemist Lab veikto ID pārbaudi. un cits

trešās puses autoritatīvās testēšanas institūcijas, piemēram, noteikšana;

2. pesticīdu atliekas atbilst (EK) Nr. 396/2005 USP34, EP8.0, FDA un citiem ārvalstu farmakopejas standartiem un noteikumiem;

3. Smagie metāli stingri saskaņā ar ārvalstu farmakopejas standarta kontroli, piemēram, USP34, EP8.0, FDA utt.;

4. Mūsu uzņēmums izveido filiāli un importē izejvielas tieši no Eiropas, stingri kontrolējot smago metālu un pesticīdu atliekas. Tāpat pārliecinieties, ka procianidīnu saturs vīnogu sēklās pārsniedz 8,0%.

5. OPC virs 95%, polifenols virs 70%, augsta aktivitāte, oksidācijas izturība ir spēcīga, ORAC vairāk nekā 11000.

[Funkcija]

Vīnogas (Vitis vinifera) ir sludinātas par to ārstniecisko un uzturvērtību tūkstošiem gadu. Ēģiptieši ļoti sen ēda vīnogas, un vairāki senie grieķu filozofi runāja par vīnogu dziedinošo spēku — parasti vīna veidā. Eiropas tautas dziednieki no vīnogu sulas izgatavoja ziedi ādas un acu slimību ārstēšanai. Vīnogu lapas tika izmantotas, lai apturētu asiņošanu, iekaisumu un sāpes, piemēram, hemoroīdu izraisītas sāpes. Negatavas vīnogas lietoja kakla sāpju ārstēšanai, bet kaltētas vīnogas (rozīnes) lietoja pret aizcietējumiem un slāpēm. Apaļas, nogatavojušās, saldās vīnogas tika izmantotas, lai ārstētu dažādas veselības problēmas, tostarp vēzi, holēru, bakas, sliktu dūšu, acu infekcijas un ādas, nieru un aknu slimības.

Vīnogu sēklu ekstrakti ir rūpnieciski atvasinājumi no veselām vīnogu sēklām, kas satur lielu E vitamīna, flavonoīdu, linolskābes un fenola OPC koncentrāciju. Tipiskā komerciālā iespēja iegūt vīnogu sēklu sastāvdaļas ir bijusi ķīmiskām vielām, kas pazīstamas kā polifenoli ar antioksidantu aktivitāti in vitro.

Brīdinājums: garš, zinātniski smags video. Neviens smieklīgs kaķis vai puiši nesaņemtu triecienu.

Mākslīgie saldinātāji jeb, kā tos literatūrā parasti dēvē par “nekaloriju” saldinātājiem vai “augstas intensitātes” saldinātājiem, risina cukura kaloriju pārpalikuma problēmu mūsu uzturā. Ir pierādīts, ka tie atbalsta svara zudumu vai uzturēšanu, samazina dobumus un var būt daļa no veselīga dzīvesveida.

Liela uzmanība ir pievērsta

CSPI ziņojums: https://www.cspinet.org/reports/chemcuisine.htm
Es nepiekrītu CSPI par aptuveni 25% viņu reitingu, taču es novērtēju, ka viņi ieņem ļoti konservatīvu nostāju.

Citāts:
Aspartāms:
1. Comp Funct Genomics. 2010. In vivo citoģenētiskie pētījumi par aspartāmu.
2. Drug Chem Toxicol. 2004. gada augusts;27(3):257-68. Aspartāma genotoksicitāte.
3. Am J Ind Med. 2010. gada decembris;53(12):1197-206. Aspartāms, kas ievadīts ar barību, sākot no pirmsdzemdību dzīves ilguma, izraisa aknu un plaušu vēzi Šveices peļu tēviņiem.
4. Toksikols in vitro. 2011. gada februāris; 25(1):286-93. Aspartāma iedarbība in vitro angiogēzes indukcijā.

Sukraloze:
5. Regul Toxicol Pharmacol. 2009. gada oktobris;55(1):1-5. Pārskats par sukralozes drošību.
6. Regul Toxicol Pharmacol. 2009. gada oktobris;55(1):6-12. Ekspertu grupas ziņojums par Splenda pētījumu ar žurku tēviņiem.
7. Food Chem Toxicol. 2000;38 Suppl 2:S53-69. Sukralozes akūta un subhroniska toksicitāte.
8. Food Chem Toxicol. 2000;38 Suppl 2:S71-89. Kombinēts sukralozes hroniskas toksicitātes/kancerogenitātes pētījums ar Sprague-Dawley žurkām.
9. Food Chem Toxicol. 2000;38 Suppl 2:S91-7. Sukralozes kancerogenitātes pētījums ar CD-1 pelēm.

AceK:
10. Horm Metab Res. 1987. jūnijs;19(6):233-8. Mākslīgā saldinātāja ietekme uz insulīna sekrēciju. 1. Acesulfāma K ietekme uz insulīna sekrēciju žurkām (pētījumi in vivo).
11. Food Chem Toxicol. 1997 Dec;35(12):1177-9. In vivo citoģenētiskie pētījumi ar pelēm, kas pakļautas acesulfāma-K – saldinātājam, kas nav barojošs.

Vispārējas atsauksmes:
12. Ann Oncol. 2004. gada oktobris;15(10):1460-5. Mākslīgie saldinātāji — vai tie rada kancerogēnu risku?
13. Yale J Biol Med. 2010. gada jūnijs;83(2):101-8. Pieņemties svarā, ievērojot diētu? Mākslīgie saldinātāji un cukura alkas neirobioloģija
14. Int J Obes Relat Metab Disord. 1996. marts; 20 Suppl 2:S12-7. Saharozes un saldinātāju ietekme uz apetīti un enerģijas patēriņu.
15. Am J Clin Nutr. 2009. gada janvāris;89(1):1-14. Neuztura saldinātāju patēriņš cilvēkiem: ietekme uz apetīti un pārtikas uzņemšanu un to iespējamie mehānismi.
16. Fiziskā uzvedība. 2010. gada 26. aprīlis; 100(1):55-62. Augstas intensitātes saldinātāji un enerģijas līdzsvars.
17. Fiziskā uzvedība. 2009. gada 7. decembris; 98(5): 618-24. Mērena saldinātāju uzņemšanas ietekme uz vielmaiņas veselību žurkām.
18. Food Addit Contam. 2006. gada aprīlis; 23(4):327-38. Intensīvu saldinātāju uzņemšana – atjauninājums.

REM luga Let Me In – 1994. gads.